Latvijas Alus Darītāju savienība
Par Latvijā brūvētu alu!

Profesionālā alus degustācija 2010.gada pavasarī

2010.gada alus sezona iezīmējās ar skaistu notikumu alus ražošanas speciālistiem un, protams, arī dažiem klātesošajiem alus cienītājiem.

29.aprīlī Bauskas alusdarītavā notika Latvijas Alus darītāju Savienības rīkotā alus degustācija. Degustācijai pieteikušās bija 9 alusdarītavas un pieteikušas 23 alus šķirnes.

Zinot alus degustāciju organizēšanas aizkulises, darbs pie tās jau bija sācies vairākus mēnešus iepriekš un padarīts liels darbs – alus ražotāji vienojušies par norises vietu, sagādāts viss nepieciešamais degustācijas norisei, iesniegti degustējamo alus paraugi un pulksten 10 no rīta degustācija sākās.

Degustācijas komisiju vadīja Astrīda Ruško, viņai palīdzēja Kārlis Zālītis, bet norisi nodrošināja Maija Placēna.

Degustācija bija zīmīga ar to, ka pasniedza ne tikai paraugu, kuru dalībnieki degustēja, bet arī tika sniegta aldara iecere veidojot šo alu. Tika nolasīts alus apraksts. Līdz ar to degustētājiem bija jāvērtē alus ne tikai no savas garšas izjūtām, bet arī atbilstību aldara iesniegtajam aprakstam. Tomēr tas ir arī izaicinājums degustētājam(un arī patērētājam) – vai alus patiktu jau pēc apraksta, vai tas atbilst aprakstam un ja atbilst aprakstam, vai tas garšo…

Šoreiz vēlos sniegt savu, alus cienītāja, skatienu uz saviem degustācijas rezultātiem, profesionāļu viedokli atstājot profesionāļiem. Bija patīkami saņemt degustācijas organizatoru uzaicinājumu, bet līdz Bauskai tomēr nokļūt bija iespējams tikai ar auto un līdz ar to pats sev saīsināju degustācijas apjomu uz gaišo un mucoto alus grupām. Tā kā manā aprakstā nekas nebūs par tumšajiem aliem.

Sākums kā jau ikvienai degustācijai ir ar ieskrējiena paraugiem(aliem). Tos parasti izvēlas neitrālus – parasti no lielām, internacionālam alusdarītavām un tad degustētāji saskaņo garšu viedokļus. Es abus ieskrējiena paraugus novērtēju samērā augstu, mēģinādams būt lietišķi objektīvs. Vienu no tiem es labprāt nobaudītu arī pie pusdienām…

Laikam nezinātājiem ir jāpastāsta, ka parasti visas profesionālās degustācijas ir slēgtas. Tas nozīmē, ka alus pudeli ar etiķeti degustators neredz un izsaka savu alus vērtējumu pēc redzētā – putu noturības, dzidruma un krāsas, un pēc sasmaržotā un nogaršotā – aromāts, garšas buķete un apiņu klātbūtnes. Degustēšanai alus paraugu pasniedz caurspīdīga stikla glāzēs ar kājiņu. Parasti degustēšanai ielej ap 100 -150 ml alus, kuru noteikti nav jāizdzer visu.

Un tad sākās īstā sadaļa. Gaišo alu bija 11 paraugi. Daļa aprakstu, manuprāt, neatbilda vai pilnīgi neatbilda alus paraugu izskatam un organoleptikai. Līdz ar to novērtējumu veicu laipojot starp savu tradicionālo izpratni par labu alu un stāstu par degustējamo paraugu. Ļoti augstu novērtēju Bauskas Gaišo, Brāļa Gaišo, Piebalgas un Valmiermuižas Gaišo alu. Interesanti pašam – līdzīgi arī novērtēju Aldara Gaišo, Aldara Seno un Līvu Tradicionālo.

Gatavojoties pauzei starp alus grupām degustācijas komisijas vadītāja jautāja, vai degustatori ir atpazinuši savus alus. Neviens neatzinās. Bet no degustatoru-mācekļu galda gan pieteicās atpazinējs. Nosauktais alus šķirnes parauga numurs gan neatbilda alusdarītavai, kas tika nosaukta. Bet es varēju tikai apstiprināt, ka apspriežot paraugus numura izvēle, kuru degustātore-mācekle izteica savstarpējas sarunās, bija tā pareizā.

Mucoto alus grupā bija viens ieskrējiena un 5 alus paraugi. Ar ieskrējiena paraugu šoreiz bija interesanti. Visi notestēja to, tad apsprieda, kas paticis, kas uzlabojams un tad tika paziņots, ka tas ir jaunais Užavas alus, kas tiek gatavots ieviešanai ražošanā.

Augsti novērtēti no manas puses bija – Brāļa Orģinālais, Lido Gaišais(12 paraugs) un Užavas Gaišais alus. Interesanti, ka pieminēto Lido alu degustēja vēlreiz, jo tam bija sajaukts apraksts. Iespējams, ka tad mans vērtējums starp aprakstu un garšu būtu saticies un tas būtu izcils. Bet tas bija jau pēc pārtraukuma, kad vajadzēja turpināt ar tumšajiem… Un es tur vairs nebiju.

Atvainojos visiem, kas gaidīja stāstījumu par tumšajiem, bet to noteikti citreiz. Varbūt, lūdzot Latvijas Alus Darītāju Savienības atbalstu, tumša alus degustāciju vajadzētu noorganizēt atsevišķi, piemēram, samainot jau dzirdētu devīzi uz „tumšais alus gaišajos vasaras vakaros” noorganizēt pasākumu tumšā alus cienītājiem un profesionāļiem.

Bet par degustācijas atmosfēru – tā bija sen gaidīta ar ļoti labu organizāciju un palika sajūta, ka alusdarītāji Latvijā turpmāk regulāri pulcēsies uz profesionālo alus izgaršošanu.

Arī es tur biju un ja būs iespēja, iešu vēl,

Ivars Grīslis