SIA “Piebalgas alus” realizē projektu energoefektivitātes uzlabošanai
Vasara iet uz otru pusi, tāpēc SIA „Piebalgas alus” var atskatīties uz šovasar paveiktiem darbiem. Viens no vērienīgākiem pasākumiem vides aizsardzības jomā un energoefektivitātes uzlabošanā ir Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta „Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi SIA „Piebalgas alus” ražotnē”. Šī projekta ietvaros esam veikuši virkni pasākumu, lai samazinātu elektroenerģijas un kurināmā patēriņu uz vienu saražoto produkcijas vienību, kā arī lai nodrošinātu atbilstošu telpu mikroklimatu iekārtām, apkalpojošam personālam un produkcijas uzglabāšanai. Pēc projekta pabeigšanas tiks nodrošināta gāzu emisijas samazināšana gan angāra tipa noliktavā, gan arī ražošanas ēkā, kā arī tiks panākts būtisks elektroenerģijas ietaupījums attiecīgi 5.1kWh/m3 un 5.09 kWh/m3 gadā.
Var teikt, ka darbi ir paveikti par 85% un mūsu angāra tipa noliktava ir ieguvusi arī vizuālu uzlabojumu, kas priecē ne tikai SIA „Piebalgas alus” darbiniekus, bet arī Jaunpiebalgas iedzīvotājus. Pilnībā objektus paredzēts nodot ekspluatācijā un līdz ar to arī pabeigt projektu šī gada 14.septembrī.
Jau šobrīd angāra tipa noliktavu varam izmantot gatavās produkcijas uzglabāšanai un jāsaka, ka neskatoties uz to, ka darbi pie griestu siltināšanas vēl turpinās, jau šobrīd ir jūtami ļoti būtiski uzlabojumi – karstā laikā ēka nodrošina temperatūru, kas nepārsniedz pieļaujamo normu produkcijas uzglabāšanai.
Darba procesā radās daži negaidīti pavērsieni, kā rezultātā bija jāmaina iepriekš izstrādātais darba plāns un apjoms, tādā veidā papildus nācās ieguldot uzņēmuma finanšu līdzekļus. Tomēr uzskatām, ka pats svarīgākais ir, veicot kādus uzlabojumus un ieguldījumus, sasniegt maksimāli labāko efektu, kas dos pozitīvu rezultātu ilgtermiņā.
Šādi projekti ir īstenojami ikvienam uzņēmumam, kuram ir nepieciešams uzlabot energoefektivitāti, tādā veidā taupot savus līdzekļus energoresursu izmantošanā, kā arī dodot savu ieguldījumu apkārtējas vides aizsardzībā, tāpēc aicinām nebūt vērotājiem no malas, bet uzdrīkstēties un rīkoties, lai katrs ieguldītais lats ne tikai nestu peļņu, bet arī būtu kā artavs sakoptai un tīrai videi.
Piebalgas alus sāks ražot kvasu
Ir atnākusi vasara – ziedu un cerību laiks, laiks kad nopļautas zāles smarža, pieneņu dzeltenais paklājs un debess zilais jums nemanot katram no mums liek sajusties kā īstenam savas zemes saimniekam. Piebalga allaž ir bijusi slavena ar saviem pakalniem, ezeriem, ūdensrozēm un alu. Kā ikviens saimnieks un uzņēmējs arī „Piebalgas alus” pielicis ne mazums pūļu, lai ekonomiskās situācijas svārstības valstī nebūtu kā sprungulis ritenī, bet dzenulis radīt, piedāvāt un lolot jaunas idejas un produktus. Pavisam drīz saviem esošiem un potenciāliem klientiem „Piebalgas alus” varēs piedāvāt pašu ražotu dabīgi raudzētu kvasu, kas ir brīnišķīgs dzēriens slāpju remdēšanai un arī B12 vitamīna avots.
Lai jaunais produkts būtu ar izsmalcinātu garšu un nevainojamu kvalitāti, tika pieņemts lēmums uzstādīt jaunu kvasa ražošanas līniju (kompleksu) un kvasa pildīšanas PET pudelēs līniju. Jāsaka, ka projekts ir vērienīgs ne tikai ar savu ideju, bet arī ar izmaksām, tāpēc projekta īstenošanai tika piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums – Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, kur projektu īstenošanu pārrauga Lauku Atbalsta Dienests.
Projekta īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri un „Piebalgas alus” cilvēki nenogurdināmi strādā, lai jaunais kvass tiktu celts galdā jau pirms latviešu tradicionālajiem svētkiem – Līgo svētkiem. Īpaši tiek domāts par to, lai kvass būtu pildīts tādā tilpuma iepakojumā, kas ir parocīgi ikvienam tā baudītājam vai pārdevējam – KEG muciņās (kafejnīcām un krogiem), 1.5 litru PET pudelēs un vēl nebijis jaunums „Piebalgas alus” vēsturē – 0.33 litru stikla pudelēs.
SIA „Piebalgas alus” allaž ir par to, ka Latvijas labklājība ir jāceļ pašu rokām, ar pašu ražotiem produktiem, ar to, ka, atbalstot mūsu valsti, iegādājamies Latvijā ražotus produktus, tāpēc „Piebalgas alus” saime ir lepna par to, ka Latvijā ražotiem produktiem ar 2011.gada
jūniju pievienojas vēl viens – „Piebalgas oriģinālais Kvass”.
Projektu pārrauga:
Latvijā ražotā alus degustācija
2011.gada 28.aprīlī Bauskā, Bauskas alus darītavā jau otro gadu pēc kārtas norisinājās Latvijas Alus Darītāju savienības rīkotā alus degustācija. Degustācija vienlaikus bija, kā alus sezonas atklāšanas pasākums, kurā satikās lielākā daļa Latvijas alus darītāju un apliecināja, ka ir gatavi jaunajai sezonai ar visaugstvērtīgāko produkciju.
Degustācijas komisiju jau tradicionāli vadīja Latvijas cienījamie aldari Kārlis Zālītis un Astrīda Ruško. Degustācijā ar savu produkciju piedalījās AS „Aldaris”, SIA „Alus Nams” (alus darītava „Brālis”), SIA „Bauskas alus”, AS „Cēsu alus”, SIA „Cido grupa” (Lāčplēša alus darītava”), SIA „Piebalgas alus”, SIA „Valmiermuižas alus”, SIA „Zaksi” (Užavas alus darītava).
Degustācijai tika pieteikti 22 paraugi 3 alus grupās – gaišais alus, tumšais alus un nefiltrētais alus. Piedalījās 8 profesionāli degustatori – Latvijas alus darītavu tehnologi, kuri vērtēja katra alus parauga putas, smaržu, apiņus, dzidrumu, garšu un aromātu. Pēc parauga izvērtēšanas tam tika piešķirtas balles, kuru summa atbilda „labam”, „ļoti labam” vai „izcilam” paraugam.
Apkopojot rezultātus tika noskaidrots, ka visi pieteiktie paraugi atbilda „ļoti labam vai „izcilam” vērtējumam, kas vēlreiz apliecina Latvijā brūvētā alus augsto kvalitāti.
Par izciliem tika atzīti sekojoši paraugi: „Aldara dūmaku” (AS Aldaris), „Cēsu Premium” (AS Cēsu alus), „Bavārijas” (SIA Alus Nams), „Līvu Tradicionālais” (Lāčplēša alus darītava), „Piebalgas alus” (SIA Piebalgas alus), „Brālis gaišais nefiltrētais” (SIA Alus Nams), „Līvu nefiltrētais” (Lāčplēša alus darītava), „Brālis tumšais nefiltrētais” (SIA Alus Nams), „Bauskas tumšais Speciālais” (SIA Bauskas alus), „Bauskas tumšais Premium” (SIA Bauskas alus).
Degustācijas noslēgumā tās dalībnieki izteica gatavību arī turpmāk pielikt visas pūles, lai nodrošinātu Latvijā ražotā alus labās slavas saglabāšanu un tikties atkal nākamgad, lai novērtētu savu kolēģu veikumu.
Latvijas alus darītāji novēl ikvienam jauku vasaru un apņemas no savas puses saražot tik daudz kvalitatīva alus, lai pietiktu ikvienam, kas prot novērtēt Latvijā ražotā alus garšas īpašības.
Papildu informācija:
Pēteris Liniņš
Latvijas Alus Darītāju savienības izpilddirektors
Mob.tālr. 26444988
Piebalgas alus
SIA „Piebalgas alus” ir viens no mazajiem alus ražotājiem, kas Latvijas un Baltijas alus pazinējiem piedāvā kvalitatīvu, garšīgu un veldzējošu miestiņu, kas brūvēts Jaunpiebalgā. Šis novads ir slavens ar savu sakārtotību un tīro gaisu un ūdeni, kā arī vietām, kur darbojušies brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” kolorītie personāži: Ķencis, Pietuka Krustiņš un citi.
Šie arī bijuši iedvesmas faktori, kas ļāvuši izpausties lieliskā Piebalgas alus brūvētājiem, par kuru veikumu jau sajūsminās tuvi un tāli alus baudītāji. SIA „ Piebalgas Alus” piedāvā vairākas plaši pazīstamas alus šķirnes: „Piebalgas”, „Jubilejas”, „Mednieku”, „Senču” un „Lux”, kas dod izvēles iespējas atrast patīkamāko aromātu un garšu buķeti. Alus radīšanas procesā tiek izmantotas tikai augstākās kvalitātes izejvielas, kā arī tīrais ūdens, kas iegūts no dziļurbuma rūpnīcas teritorijā. Šo pašu ūdeni uzņēmums sācis piedāvāt saviem klientiem, radot jaunu zīmolu „Piebalgas dzeramais ūdens”, kas ienācis veikalu plauktos 2010.gada pavasarī.
Uzņēmuma svarīgākās vērtības ir kvalitāte un klientu lojalitāte, tāpēc uzņēmumā tika ieviestas starptautiskā standarta ISO 14001 prasības, t.i. veikta sertifikācija vides pārvaldības sistēmai. Uzņēmums ir starp pirmajiem valstī (un pirmais pārtikas ražošanas uzņēmums Latvijā), kurš sertificēja savu atbilstību minētā standarta prasībām. Izmantojot SAPARD līdzekļus attīstībai, veikta alus darītavas jaudas palielināšana līdz 5,5miljoniem litru gadā.
Piedāvājam alu stikla pudelēs, PET pudelēs, mucās ar iepildīšanas iekārtām krogiem, restorāniem un uzņēmumu pasākumiem.
2011.gada 14.martā SIA “Piebalgas alus” noslēdza līgumu ar Vides investīciju fondu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par projekta „Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi SIA “Piebalgas alus” ražotnē” īstenošanu. 50% no izmaksām par konsultāciju tehniskās dokumentācijas izstrādes attiecināmajām izmaksām un 55% no investīciju projekta attiecināmajām izmaksām finansē KLIMATA PĀRMAIŅU FINANSU INSTRUMENTS. Šī projekta īstenošanas rezultātā tiks panākts CO2 emisijas samazinājums par 47.96 tonnām gadā. Tāpat mērķis ir samazināt elektroenerģijas un kurināmā resursu patēriņu, kas ir būtiski vides aizsardzības un resursu taupības aspekti uzņēmumā. Pēc projekta īstenošanas tiks nodrošināts atbilstošs telpu mikroklimats iekārtām, apkalpojošam personālam un produkta uzglabāšanai. Projekta rezultātā samazināsies elektroenerģijas un kurināmā patēriņš uz vienu saražotās produkcijas vienību, tādā veidā tiks ietaupīti ne tikai uzņēmuma finanšu resursi, bet arī saudzēta daba un samazināts apkārtējās vides piesārņojums. Projekta realizācija ir uzsākta.
VALMIERMUIŽAS ALUS
„Valmiermuižas alus” ir mazā muižas alus darītava pie Valmieras, kas nelielos apjomos nesteidzīgi brūvē alu, ievērojot labākās muižas kvalitātes tradīcijas. Valmiermuižas alus ir dzīvs, lēni un pacietīgi darīts alus, kas gatavots no dabīgām sastāvdaļām, ievērojot Alus tīrības likumu un alu brūvējot vien no ūdens, miežu iesala, apiņiem un rauga. Alus netiek pasterizēts.
„Valmiermuižas alū viss ir īpašs. No Vidzemes augstienes zemes dzīlēm alus darītava ņem vēsu, tīru ūdeni. Bagāto garšu tam piešķir trīs veidu iesals, un izcilo buķeti papildina ar mīlestību audzētie divu veidu apiņi – vieni piešķir alum vieglu rūgtumu, otri – neaizmirstamu aromātu. Atbildību par alus raugu ir uzņēmušies paši Valmiermuižas meistari – tas tiek pavairots un aprūpēts tieši alus darītavā.”
Uzņēmums SIA „Valmiermuižas alus” tika dibināts 2005.gada jūnijā, un alus darītava ekspluatācijā tika nodota 2008.gada rudenī. Jaunās ražotnes, alus receptes un dizaina izstrādē tika ieguldīti aptuveni 2,4 miljoni latu.
Alus darītavā šobrīd top Valmiermuižas gaišais alus, kas veikalu plauktos un krogos pirmo reizi iegūla 2009.gada martā, un Valmiermuižas tumšais alus, kas pircējiem pieejams no 2010.gada aprīļa. Kā gaišā, tā tumšā alus receptes sagatavošanai tika izzinātas un ņemtas vērā labākās Vidzemes alus darīšanas tradīcijas, un alus garša pielāgota vietējo alus baudītāju gaumei un mūsdienu garšas izjūtai.
Līdz ar alus brūvēšanu, uzņēmums aktīvi iesaistās arī gardēžu tūrismā, aicinot apskatīt alus darītavu, izzināt alus sastāvdaļas un brūvēšanas noslēpumus, kā arī iemācīties alu degustēt, baudīt un izgaršot.
Papildu informācija www.valmiermuiza.lv.
Riga Food 2010
Jau ceturto gadu Latvijas Alus Darītāju savienība piedalās starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food, kurā ir pārstāvēti gan pašmāju ražotāji, gan viesi.
Latvijas Alus Darītāju savienības stendā ir iespējams iepazīties visu Latvijas mazo alus darītāju saražoto produktu klāstu, kā arī iegūt informāciju par Latvijas mazajām alus darītavām.
Šogad izstāde ir plaši apmeklēta un apmeklētāji aktīvi izmanto iespēju iegriezties Latvijas Alus Darītāju stendā un uzzināt ko vairāk par Latvijas mazajām alus darītavām. Un patiešām rodas iespaids, ka apmeklētāji ļoti augstu vērtē Latvijā ražoto alu.
Latvijas Alus Darītāju savienības
Izpilddirektors
Pēteris Liniņš
Profesionālā alus degustācija 2010.gada pavasarī
2010.gada alus sezona iezīmējās ar skaistu notikumu alus ražošanas speciālistiem un, protams, arī dažiem klātesošajiem alus cienītājiem.
29.aprīlī Bauskas alusdarītavā notika Latvijas Alus darītāju Savienības rīkotā alus degustācija. Degustācijai pieteikušās bija 9 alusdarītavas un pieteikušas 23 alus šķirnes.
Zinot alus degustāciju organizēšanas aizkulises, darbs pie tās jau bija sācies vairākus mēnešus iepriekš un padarīts liels darbs – alus ražotāji vienojušies par norises vietu, sagādāts viss nepieciešamais degustācijas norisei, iesniegti degustējamo alus paraugi un pulksten 10 no rīta degustācija sākās.
Degustācijas komisiju vadīja Astrīda Ruško, viņai palīdzēja Kārlis Zālītis, bet norisi nodrošināja Maija Placēna.
Degustācija bija zīmīga ar to, ka pasniedza ne tikai paraugu, kuru dalībnieki degustēja, bet arī tika sniegta aldara iecere veidojot šo alu. Tika nolasīts alus apraksts. Līdz ar to degustētājiem bija jāvērtē alus ne tikai no savas garšas izjūtām, bet arī atbilstību aldara iesniegtajam aprakstam. Tomēr tas ir arī izaicinājums degustētājam(un arī patērētājam) – vai alus patiktu jau pēc apraksta, vai tas atbilst aprakstam un ja atbilst aprakstam, vai tas garšo…
Šoreiz vēlos sniegt savu, alus cienītāja, skatienu uz saviem degustācijas rezultātiem, profesionāļu viedokli atstājot profesionāļiem. Bija patīkami saņemt degustācijas organizatoru uzaicinājumu, bet līdz Bauskai tomēr nokļūt bija iespējams tikai ar auto un līdz ar to pats sev saīsināju degustācijas apjomu uz gaišo un mucoto alus grupām. Tā kā manā aprakstā nekas nebūs par tumšajiem aliem.
Sākums kā jau ikvienai degustācijai ir ar ieskrējiena paraugiem(aliem). Tos parasti izvēlas neitrālus – parasti no lielām, internacionālam alusdarītavām un tad degustētāji saskaņo garšu viedokļus. Es abus ieskrējiena paraugus novērtēju samērā augstu, mēģinādams būt lietišķi objektīvs. Vienu no tiem es labprāt nobaudītu arī pie pusdienām…
Laikam nezinātājiem ir jāpastāsta, ka parasti visas profesionālās degustācijas ir slēgtas. Tas nozīmē, ka alus pudeli ar etiķeti degustators neredz un izsaka savu alus vērtējumu pēc redzētā – putu noturības, dzidruma un krāsas, un pēc sasmaržotā un nogaršotā – aromāts, garšas buķete un apiņu klātbūtnes. Degustēšanai alus paraugu pasniedz caurspīdīga stikla glāzēs ar kājiņu. Parasti degustēšanai ielej ap 100 -150 ml alus, kuru noteikti nav jāizdzer visu.
Un tad sākās īstā sadaļa. Gaišo alu bija 11 paraugi. Daļa aprakstu, manuprāt, neatbilda vai pilnīgi neatbilda alus paraugu izskatam un organoleptikai. Līdz ar to novērtējumu veicu laipojot starp savu tradicionālo izpratni par labu alu un stāstu par degustējamo paraugu. Ļoti augstu novērtēju Bauskas Gaišo, Brāļa Gaišo, Piebalgas un Valmiermuižas Gaišo alu. Interesanti pašam – līdzīgi arī novērtēju Aldara Gaišo, Aldara Seno un Līvu Tradicionālo.
Gatavojoties pauzei starp alus grupām degustācijas komisijas vadītāja jautāja, vai degustatori ir atpazinuši savus alus. Neviens neatzinās. Bet no degustatoru-mācekļu galda gan pieteicās atpazinējs. Nosauktais alus šķirnes parauga numurs gan neatbilda alusdarītavai, kas tika nosaukta. Bet es varēju tikai apstiprināt, ka apspriežot paraugus numura izvēle, kuru degustātore-mācekle izteica savstarpējas sarunās, bija tā pareizā.
Mucoto alus grupā bija viens ieskrējiena un 5 alus paraugi. Ar ieskrējiena paraugu šoreiz bija interesanti. Visi notestēja to, tad apsprieda, kas paticis, kas uzlabojams un tad tika paziņots, ka tas ir jaunais Užavas alus, kas tiek gatavots ieviešanai ražošanā.
Augsti novērtēti no manas puses bija – Brāļa Orģinālais, Lido Gaišais(12 paraugs) un Užavas Gaišais alus. Interesanti, ka pieminēto Lido alu degustēja vēlreiz, jo tam bija sajaukts apraksts. Iespējams, ka tad mans vērtējums starp aprakstu un garšu būtu saticies un tas būtu izcils. Bet tas bija jau pēc pārtraukuma, kad vajadzēja turpināt ar tumšajiem… Un es tur vairs nebiju.
Atvainojos visiem, kas gaidīja stāstījumu par tumšajiem, bet to noteikti citreiz. Varbūt, lūdzot Latvijas Alus Darītāju Savienības atbalstu, tumša alus degustāciju vajadzētu noorganizēt atsevišķi, piemēram, samainot jau dzirdētu devīzi uz „tumšais alus gaišajos vasaras vakaros” noorganizēt pasākumu tumšā alus cienītājiem un profesionāļiem.
Bet par degustācijas atmosfēru – tā bija sen gaidīta ar ļoti labu organizāciju un palika sajūta, ka alusdarītāji Latvijā turpmāk regulāri pulcēsies uz profesionālo alus izgaršošanu.
Arī es tur biju un ja būs iespēja, iešu vēl,
Ivars Grīslis
Par alus degustāciju
Lai gan ārā valda balta ziema un sniegs puteņo, Latvijas mazās alus darītavas nesnauž. Tās aktīvi gatavojas jaunajai alus sezonai, kura nebūt nav aiz kalniem. Pavisam drīz atkal kļūs silts un tieši Latvijā ražotais alus veldzēs ļaužu slāpes un sagādās daudz neaizmirstamus brīžus.
Tādēļ, lai labāk sagatavotos jaunajai alus sezonai Latvijas Alus Darītāju Savienība pavasarī rīkos tradicionālo alus degustāciju, kurā Latvijas alus darītavas varēs palepoties ar savu alu un nodegustēt kolēģu veikumu.
Latvijas Alus Darītāju Savienības alus degustācija ir profesionāls konkurss, kurā alu vairākās kategorijās vērtē speciālistu komisija. Lai noskaidrotu katras alus šķirnes labās īpašības, tiek vērtēta alus garša, smarža, dzidrums, putas noturība un citas alum tik būtiskas nianses.
Tāpat Latvijas alus darītāji apņemas arī turpmāk nodrošināt patērētājus ar augstas kvalitātes Latvijā ražoto alu un šķirņu dažādību katrai gaumei.
Par Latvijas mazajām alus darītavām
Latvijas Alus Darītāju savienība ir dibināta 1993. gadā un šobrīd apvieno deviņas Latvijas mazās alus darītavas.
Latvijas Alus Darītāju savienībā ir pārstāvētas sekojošas alus darītavas: SIA “Piebalgas alus”, SIA “Zaksi” (Užavas alus), SIA “LIDO”, (Lido alus darītava), SIA “Abula” (Brenguļu alus), SIA “Agrofirma Tērvete” (Tērvetes alus), SIA “Alus Nams” (alus darītava “Brālis”), SIA “Bauskas alus”, SIA “Brūveris”, SIA “Krāslavas avots” (Krāslavas alus).
Šobrīd Latvijas mazo alus darītavu darbība nodrošina ievērojamu darba vietu skaitu Latvijas reģionos un nodokļu nomaksu valsts budžetā. Mazās alus darītavas nodarbina aptuveni 250 cilvēkus un nodokļos samaksā aptuveni LVL 2 472 376,- valsts budžetā katru gadu.
Tomēr mazās Latvijas alus darītavas aizņem salīdzinoši ļoti mazu daļu no kopējā Latvijas alus tirgus. Tā, piemēram, 2008. gadā Latvijas Alus Darītāju savienībā pārstāvētās alus darītavas aizņēma tikai 12% no kopējā Latvijas alus tirgus.
Latvijas Alus Darītāju savienībā pārstāvētās mazās alus darītavas ir saražojušas sekojošus alus apjomus, pa gadiem: 2004.gadā – 185 000hl, 2005.gadā – 182 000hl, 2006.gadā – 178 400hl, 2007.gadā – 155 500hl, 2008.gadā – 146 038hl alus. Šobrīd līdz 10 000hl alus gadā saražo piecas mazās alus darītavas, bet četras alus darītavas virs 10 000hl, bet zem 50 000hl alus gadā.
Diemžēl, redzams, ka saražotā alus apjomi ir kritušies, kā arī ar nožēlu jāatzīst, ka darbību ir pārtraukušas vairākas alus darītavas. Tā, piemēram, 2008.gada vasarā alus ražošanu pārtrauca SIA “Mamas D” (Latgales alus). Agrāk savu darbību ir pārtraukušas tādas alus darītavas kā AS “Kimmels Rīga” un AS “Rīgas alus darītava VĀRPA”.
Pēc alus ražotāju aplēsēm 2009.gada pirmajos divos mēnešos kopējie alus realizācijas apjomi samazinājušies par 17%. Lielā mērā to veicināja arī akcīzes nodokļa pieaugums no 2009. gada februāra. Papildus nozari ļoti negatīvi ietekmē importa produkcijas īpatsvara pieaugums, it īpaši no Krievijas un Baltkrievijas, kuru produkcija ir konkurētspējīgāka cenas ziņā.
Uzskatām, ka, lai arī turpmāk mazās Latvijas alus darītavas varētu veiksmīgi pastāvēt un turpināt ražošanu ir ļoti būtiski saņemt valsts atbalstu vietējiem ražotājiem. Nozares turpmākā attīstība ir lielā mērā atkarīga no valsts nodokļu politikas.
Užavas alus darītava
Uzņēmums tika dibināts 1994.gadā. Tā īpašnieks Uldis Pumpurs bija tikko pārcēlies dzīvot no Ventspils uz Užavu, kur pilnībā rekonstruējot izbijušu kolhoza graudu kalti, vienā tās daļā nolēma izveidot ražotni, bet otru iekārtoja dzīvošanai. Pirms ražotnes profila izvēles, bija zināms, ka tās darbības pamatmērķis nebūs tikai peļņas gūšana, bet uzmanība tiks koncentrēta uz produktu, pēc tam uz – reģionāla zīmola izveidi. Pateicoties ūdens kvalitātei un vēlāk alum, Užavas ciems kļuva atpazīstams. Uzņēmuma īpašnieks bija daudz ceļojis un viņu fascinēja daudzviet redzētie nelielie, parasti vienas ģimenes pārvaldītie, uzņēmumi, kas raksturīgi tieši lauku reģioniem. Šādas nelielas ražotnes, ar individualitāti un ļoti personisko attieksmi pret produkciju, ir īpaša sava reģiona pazīme, kas ļauj tam būt oriģinālam. Konkrētajā gadījumā vēlme bija nodarboties ar tāda produkta ražošanu, kas ir Latvijai tradicionāli raksturīgs, kam ir sava vēsture, produkts, ko varētu dēvēt par latvisku. Jāsaprot arī tehnoloģiju un patērētāja prasību attīstība, runājot par tradicionālu produktu, nedrīkstēja runāt par primitīvu ražošanas veidu, uzņēmumam bija jābūt mūsdienīgam. Šāda nostādne atbilda uzņēmuma stratēģiskajam mērķim – ražot augstas kvalitātes produkciju, attīstīt un pilnveidot jaunu zīmolu, strādājot ar nelieliem produkcijas apjomiem un aizņemot mazu tirgus segmentu.
Iemesls, kādēļ īpašnieks izvēlējās tieši alus ražošanu, bija vienkāršs – lai kas nemainītos, Latvijā, tāpat kā visur pasaulē, vienmēr būs cilvēki, kas ciena labu alu. Jau pirms ražotnes tehnoloģiju iegādes, tika nosprausts mērķis – produkcijai jābūt kvalitatīvai, reģionālajām garšas prasībām atbilstošai un atšķirīgai no līdzīgiem produkcijas veidiem. Tādēļ, izvēloties tehnoloģiju, tika meklētas nevis lētākās, bet gan kvalitatīvākās iekārtas, kas nodrošinātu minētās prasības. Piegādātāji tika meklēti Vācijā, jo tā ir valsts, kas slavena ar savām alus brūvēšanas tradīcijām un pieredzi. Tajā laikā īpašnieka pārliecība bija, ka alus darītavai jābūt mazai (ar jaudu ne vairāk kā 160 000 l gadā) un šauru produktu loku – tikai divas šķirnes – Užavas gaišais un Užavas tumšais alus, jo uzņēmuma mērķis nebija iekarot tirgu, bet gan pierādīt, ka arī Latvijas tirgus apstākļos var sekmīgi pastāvēt maza lauku alus darītava, kurā tiek brūvēts labs un garšīgs alus, savā veidā īpašs, tikai konkrētajam reģionam raksturīgs.
Laikā, kad tika dibināta Užavas alus darītava, tirgus bija piesātināts ar alus produkciju, jo bija pieejamas ne tikai vietējo alus rūpnīcu ražotās šķirnes, bet arī, lielos apjomos, importētais alus. Tieši importētā alus liktenis mudināja pievērsties īpaša, vietējā alus ražošanai, jo pēdējā dekādē notikušās ekonomiskās pārmaiņas, kad Latvijas patērētājam kļuva pieejamas pasaulē pazīstamas alus šķirnes, noveda pie tā, ka vairākums alus cienītāju nosvērās par labu Latvijā ražotam alum. Zināmā mērā pamatojums ir psiholoģiska rakstura, jo paaudžu paaudzēs uzturētās Jāņu svinēšanas tradīcijas saistās tieši ar pašmāju miestiņu. Vēl arī mūsdienās daudzās lauku sētās uz Jāņiem turpina darīt miežu alu. Tam gan nav nekā kopēja ar rūpnieciski ražotu produkciju, bet patērētāja apziņā vietējam alum ir sava, cienījama vēsture un tradīcijas, kas stiprā mērā nosaka izvēli.
Latvijā praktiski nav pieejams nepasterizēts un nefiltrēts alus. Iemesli ir ekonomiski pamatoti – papildus neapstrādātam, jeb, tautas vārdiem “dzīvajam” alum ir ļoti īss derīguma termiņš, attiecīgi, ražojot lielus apjomus, veidojot uzkrājumus, izmantojot starpnieku pakalpojumus, kā arī eksportējot, ir neiespējami to savlaicīgi realizēt, tādēļ praktiski visas alus darītavas savu produkciju pasterizē. Atšķirību starp papildus apstrādātu un nepasterizētu un nefiltrētu alu raksturo īpaša, bagātīga garša un izteikts apiņu aromāts. Sakarā ar to, ka topošā alus darītava nepretendēja uz iespaidīgu tirgus daļu un produkcijai vajadzēja būt atšķirīgai, tika nolemts ražot “dzīvo” alu, izmantojot tehnoloģiju, kurā procesi maksimāli pietuvināti tradicionālai alus brūvēšanai.
Produkcijas nelielo apjomu dēļ, kā arī, lai vienkāršotu piegādi un minimizētu transportēšanas izdevumus, izdevīgākais variants bija divi vai trīs lieli restorāni un aptuveni 8 līdz 10 kafejnīcas vai bāri, kas atrastos netālu no pamatklientiem. Uzņēmuma ģeogrāfiskā atrašanās vieta – Ventspils novads, Užavas pagasts, ierobežoja tirgus izvēli, jo apkārtējā reģionā nebija atbilstošu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu. Tādēļ izvēle tika izdarīta par labu Rīgai un, lojālu iemeslu dēļ, Ventspilij. Gadu gaitā, pieaugot pieprasījumam pēc Užavas alus, tika pieņemts lēmums būvēt atsevišķu alus darītavas ēku, kas arī tika izdarīts un 2001.gadā darbu sāka jauna, maza alus darītava ar jaudu 1 000 000 l alus gadā, kas tik mazam uzņēmumam bija ļoti nopietns solis. Jau 2 gadu laikā atkal izveidojās deficīts – pieprasījums stipri pārsniedza piedāvājumu un te mēs redzam rezultātu – 2008.gada 16.aprīlī tika nodota ekspluatācijā jaunā ražotnes ēka un jauna ražotne – ar iespaidīgu jaudu – 2 600 000 l gadā. Lai arī tehnoloģiskais aprīkojums ir laikmetīgs, pati alus brūvēšana šeit notiek tieši tāpat, kā kopš 1994.gada – vispirms aldaris 8 stundas vāra 5 000 litrus misas. Užavas alus tiek brūvēts, izmantojot tikai trīs klasiskās alus izejvielas – miežu iesalu, apiņus un ūdeni. Kad misa gatava, to pa alus vadiem, cauri dzesētājam pārsūknē uz raudzēšanas – noguldīšanas tvertnēm. Tad pienāk kārta darboties alus raugam, kas veselu nedēļu, čakli strādājot, alutiņu noraudzē. Tikko aldaris konstatē, ka alus pietiekoši norūdzis, raugu izņem no tvertnes ārā, jo tas savu ir padarījis. Tagad alum vēl vajag nogatavoties, vai, kā aldari saka – noguldīties. Četru nedēļu garumā 2 grādu temperatūrā, ko nodrošina katras tvertnes autonoma dzesēšanas sistēma, alus mierīgi, neviena netraucēts, noguldās, līdz ir gatavs satikties ar saviem cienītājiem. Tik laikietilpīgs ir alus tapšanas process – šodienas vārījums Jūsu glāzē vai kausā nonāks vairāk kā pēc mēneša. Lai arī ilga, bet mums šāda ražošanas tehnoloģija ir vispieņemamākā, jo viss notiek dabiski un nesasteidzināti. Kad alus gatavs, mēs to pildām mucās un pudelēs. Blakus esošā mazā alus darītava brūvē un pilda Užavas alu mucās – bāriem un restorāniem, bet šeit notiek alus pildīšana pudelēs. Agrāk, pirms tika uzbūvēta šī ražotne, 4 cilvēki, smagi strādājot, dienas laikā spēja piepildīt vien 200 kastes pudeļu, bet tagad šie paši 4 cilvēki, tikai vērojot, kā darbojas pudeļu pildīšanas automātiskā sistēma, tādu pat kastu daudzumu pilda jau 30 minūtēs. No konveijera pilnās pudeles nonāk gatavās produkcijas noliktavā un jau vakarā mūsu šoferi tās saliks mašīnās, lai rīt nogādātu klientiem, jo alus darītavas īpašnieks ir ieinteresēts, lai klientu pieprasījums pēc produkcijas tiktu nodrošināts savlaicīgi un pēc iespējas ātrāk tiktu nogādāts klientiem.